Vieglā peļņa...
 Mani sauc Arnita.Esmu dzimusi 16.05.1993.
Dzimusi Latvijā-Dobelē.Vienmēr esmu bijusi seksuāli aktīva un mans stāsts ir par to cik tālu tas mani ir aizvedis .Vēl mācijos skolā kad man sāka izteikt piedāvājumjus kļūt par modeli.Tajā brīdī man bija knapi 18 gadu un es biju sajūsmā- mani kāds beidzot pamana!Mana dzīve nav bijusi viegla .. Man nav tēva... ( pieļauju,ka dēļ tā,ka man trūkst tēva rūpes un mīlestība es iekļuvu šajā slazdā) ...Mamma ir vienmēr bijusi stingra rakstura,bet vienmēr vēlējusi man to labāko ( mans mērķis nebija viņu sāpināt).Uzreiz kā izmācījos es devos uz Rīgu. Sākumā dzīvoju kopā ar draugu.Man palika 18 gadi un man zeme atvērās ( tobrīd man tā likās).Es sāku uzdzīvot,iemīlēju nakts uzdzīvi ,puišu uzmanību. Redzēju kā citas meitenes izskatās ar jaunām drēbēm(dārgām firmas drēbēm) . Iepazinos ar meitenēm kuras dzīvo ''šiki'' ( man nebija ne jausmas ar ko viņas nodarbojas) .Stāstija savādākus stāstus .Vienu dienu man uzrakstīja fotogrāfs ... Es piekritu aiziet uz kastingu ( iemēģina kāda tu esi kameras priekšā uzņemot bildes).Pēc kastinga es saņēmu tik daudz komplimentu (naivā es) ,ka uz nākamo uzaicinājumu es piekritu uzreiz.Tā pamazām sākās mana ''izaugsme'' šai jomā.Sapratu,ka šeit nesaņemu pietiekami daudz un pati aizgāju uz citu aģentūru ART MODELS ( neuzķeraties,tikai tādā gadijumā ja vēlaties sevi veltīt porno biznesam).Tad nu es neaptvēru jau ,ka esmu aptīta ap pirksu. Sāku filmēties ( es tak esmu skaista ,tālu tikšu) Loloja,saudzēja (likās,ka par manīm beidzot rūpējas,esmu pamanīta,mani novērtē) BET tas ir uz to brīdi kad tu aizej!3 gadus atpakaļ es šo sfēru pametu ,jo sāku saprast ,ka tā ir tīrākā elle,tev neizmaksā naudu kā nākās.Sola ,ka to neviens neuzzinās( šobrīd zin visi kam to vismazāg gribēju teikt) . Ar karu reizi es sāku aptvert kur atrodos,ko ar manīm dara . Tas pāraug kā narkotika - kur es vēl dabūšu tādu naudu ja ne šeit ? Visu laiku meklēju attaisnojumus sevī,bet jutos jau ieksēji mirusi . Zaudējusi savu vērtību.Uzreiz kā pametu ,pēc laiciņa pieteicās mans enģelis ( mana meitiņa) .Es raudāju un ļoti daudz raudāju ,jo uzzināja visi tieši kā pametu uzzināja visi - tas bija gals visam .. Es biju gatava padarīt sev galu,.Mana mamma raudāja-vēljoprojām to dara ( ko viņa ir izaudzinājusi) Cilvēki vēljoprojām dalās ar maniem video ,bildēm tā it kā es to darītu vēl šobrīd.Es smu saņēmusi sevi rokās ,saņēmusi spēkus dzīvot tālāk un pēc iespējas mazāk saskarties ar šo lietu . Izveidoju savu blogu ,jo laika gaitā es vēlos publicēt citu cilvēku stāstus -izkliegt savu sāpi un ar savu stāstu un turpmākajiem rakstiem kā virzās mana dzīve ,palīdzēt kaut nedaudz meitenēm kuras ir iekritušas šajā slazdā.Šobrīd es dzīvoju parasta Latvieša dzīvi pelnot vidējo algu . Vēl līdz galam es nejūtos tīra,bet es eju uz to. Sūtiet man savus stāstus uz epastu - akikis@inbox.lv ( paliks anonīmi) un kopīgiem spēkiem mēs izdzīsim šo sāpi ārā ieliekot pozitīvo sevī un citos . Iemīlēt sevi no jauna .. Neļaut apkārtējiem tevi iznīcināt līdz galam ... Morāli augt un veidot savu dzīvi no jauna !
Forumā lasi vēl ... |
| |
